Virsmas akustiskie viļņi ir ultraskaņas veids, kas ir mehāniskās enerģijas vilnis, kas sekli izplatās uz vides, piemēram, cieta materiāla, piemēram, stikla vai metāla, virsmas. Caur ķīļveida trīsstūrveida pamatni (stingri izstrādāta atbilstoši virsmas viļņa viļņa garumam) var panākt virziena, maza leņķa virsmas akustiskās enerģijas emisiju.
Virsmas akustisko viļņu veiktspēja ir stabila, viegli analizējama, un tai ir ļoti asi frekvences raksturlielumi bīdes viļņu pārraides procesā, pēdējos gados nesagraujošās pārbaudēs, kontrasta un viļņu slāpētāju lietojumi ir strauji attīstījušies, ar virsmas akustisko viļņu viļņiem saistīti teorētiskie pētījumi, pusvadītāji materiāli, akustiskās vadīšanas materiāli, noteikšana un citas tehnoloģijas ir bijušas diezgan nobriedušas.
1. Struktūra
Virsmas akustisko viļņu skārienekrāna ekrāna korpusa daļa var būt plakana, sfēriska vai cilindriska stikla plāksne, kas uzstādīta CRT, LED, LCD vai plazmas displeja ekrāna priekšā. Šī stikla plāksne ir tikai tīrs rūdīta stikla gabals, kas to atšķir no citām skārienekrāna tehnoloģijām bez folijas un pārklājuma.
Stikla ekrāna augšējais kreisais un apakšējais labais stūris ir fiksēti vertikāli un horizontāli ultraskaņas emisijas devēji, bet augšējais labais stūris ir fiksēts ar diviem atbilstošiem ultraskaņas uztveršanas devējiem. Stikla ekrāna četrās perifērijās ir ļoti precīza atstarošanas josla 45 grādu leņķī no retas līdz blīvai. Tas parādīts 2.1. attēlā. Agrāko skaņas ekrānu atstarojošās svītras bija uz ekrāna korpusa iegravētas rievas, kurām bija tādi trūkumi kā viegla putekļu uzkrāšanās uz svītrām, grūti tīrāmi un liels signāla vājinājums. Pašreizējā viļņu ekrāna atstarojošās svītras ir veidotas tā, lai tās izliektos uz ekrāna korpusa virsmas, kas labi pārvar agrīnā skaņas viļņu ekrāna trūkumus.
2. Darba princips
Kā piemēru ņemot X ass raidošo devēju apakšējā labajā stūrī, raidošais devējs pārveido elektrisko signālu, ko kontrolieris sūta caur skārienekrāna kabeli skaņas viļņu enerģijā uz kreiso virsmu, un pēc tam atstaro skaņas viļņa enerģiju uz augšu vienmērīga virsma ar precīzu atstarošanas svītru komplektu zem stikla plāksnes, un skaņas viļņa enerģija iet caur ekrāna korpusa virsmu, un pēc tam augšējā atstarošanas josla apvienojas skaņas vilnī, kas izplatās pa labi līdz X asij, kas saņem. devējs, un uztverošais devējs pārvērš atgriezto virsmas skaņas viļņa enerģiju elektriskā signālā.
Kad raidošais devējs izstaro šauru impulsu, skaņas viļņa enerģija virzās pa dažādiem ceļiem, lai sasniegtu uztverošo devēju, pagriežot galējo labo pusi, lai ierastos pirmais, galējo kreiso, lai ierastos vēlu, un šīs skaņas viļņu enerģijas, kas pienāk agri un pienāk vēlu, ir tiek uzklāts plaša viļņu formas signālā. Nav grūti redzēt, ka saņemtais signāls savāc visu skaņas viļņu enerģiju, kas ass virzienā ir izgājusi dažādus garumus un ceļus, un tie pa y asi veic vienādu attālumu, bet pa x asi vistālāk. pārvietojas divreiz vairāk par tuvāko x ass maksimālo attālumu. Tāpēc šī viļņu formas signāla laika ass atspoguļo katras sākotnējās viļņu formas stāvokli pirms superpozīcijas, tas ir, X ass koordinātas.
Ja nav pieskāriena, saņemtā signāla viļņu forma ir tieši tāda pati kā atsauces viļņu forma. Kad pirksts vai cits objekts, kas var absorbēt vai bloķēt skaņas viļņa enerģiju, pieskaras ekrānam, skaņas viļņa enerģija, ko X ass iet caur pirksta daļu uz augšu, tiek daļēji absorbēta, un viļņa forma tiek atspoguļota uztverošajā viļņu formā, tas ir, tur ir vājināšanās sprauga viļņu formā noteiktā brīdī.